Nikotīns

Nikotīns

Nikotins

 

Nikotīns (C10H14N2) ir alkaloīds, ko var atrast nakteņu dzimtas augos, visvairāk tabakā, un mazākos daudzumos tomātos,kartupeļos,baklažānos un zaļajā paprikā. Nikotīna alkaloīdus var atrast arī kokas auga lapās. Nikotīns sastāda 0,3 līdz 5 % no sausas tabakas auga svara, ar biosintēzi rodoties saknēs un uzkrājoties lapās. Tas ir spēcīgs neirotoksīns ar īpaši spēcīgu iedarbību uz insektiem; tādejādi plaši izmantots kā insekticīds pagātnē, un arī tagad tāds nikotīna atvasinājums kā imidahloprīds tiek plaši izmantots. Mazā koncentrācijā (vidēja cigarete dod aptuveni 1 miligramu absorbēta nikotīna) šī substance darbojas kā stimulants zīdītājiem un ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisa atkarības veidošanos no smēķēšanas.

Balstoties uz Amerikas Sirds asociācijas teikto :” Nosliece uz nikotīnu ir viena no visgrūtāk salaužamajām nosliecēm.”, Nikotīnam vārdu deva pēc tabakas auga nosaukuma Nicotiana tabacum, kurš ir nosaukts franču vēstnieka Žana Nikota vārdā, kurš sūtīja tabaku un tās sēklas no Portugāles uz Parīzi 1550. gadā un izmantoja medicīniskos nolūkos. Nikotīnu pirmo reizi no tabakas auga atdalīja vācu ķīmiķi Posselts un Reimanis 1828. gadā. Tā ķīmisko empīrisko formulu pirmoreiz aprakstīja Melsens 1843. gadā, to pirmoreiz sintezēja A.Piktets un Krepukss 1893.gadā.

Nikotīns ir cieta viela. Kā slāpekļa bāze nikotīns veido sāļus ar skābēm, kas parasti ir cieti un ūdenī šķīstoši. Nikotīns viegli saēd ādu. Kā rāda pētījumi, brīvs nikotīns deg zem tā vārīšanās punkta, un tā tvaiki sadeg 95 °C temperatūrā, neskatoties uz zemo tvaiku spiedienu. Tādēļ lielākā daļa nikotīna sadeg, kamēr cigarete tiek smēķēta, bet pietiekams daudzums tiek ievilkts plaušās, lai sasniegtu gaidīto efektu. Kad nikotīns ieplūst ķermenī, tas ātri izplatās pa asinsriti, un var šķērsot asins-smadzeņu barjeru. Lai substance sasniegtu smadzenes, tas vidēji aizņem septiņas sekundes no ieelpošanas brīža. Puse no nikotīna mūža ilguma ir apmēram 2 stundas. Ieelpotais nikotīna daudzums ir tikai daļa no kopējā daudzuma (lielākā daļa sadeg). Absorbētais nikotīna daudzums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no tabakas šķirnes, no tā, kādā veidā nikotīns ir ieelpots, un no tā, vai cigaretei ir bijis filtrs. Košļājamai tabakai, ko bieži dēvē par dipu, snuffu, vai snusu, ko ievieto starp lūpām un košļā, izlaistais nikotīna daudzums ir lielāks nekā smēķējamajai tabakai. Nikotīns liesā tiek pārstrādāts ar citohroma P450 enzīmiem. Nikotīns iedarbojas uz nikotīniskajiem acetilholīna receptoriem. Mazos daudzumos tas izraisa šo receptoru aktivitāti, papildus novedot pie palielinātas adrenalīna (stimulējošais hormons) plūsmas. Adrenalīna atbrīvošana var izraisīt paaugstinātu pulsu, asinsspiedienu un respirāciju, kā arī palielinātu glikozes līmeni asinīs. Kotinīns ir papildprodukts nikotīna pārstrādē, un tas saglabājas asinsritē 48 stundu garumā, un var tikt izmantots kā indikators, lai pierādītu, ka cilvēks ir smēķējis. Liela deva nikotīna var izraisīt nikotīnisko acetilholīna receptoru bloķēšanos, un tādēļ tas ir tik toksisks un tik labi iedarbojas kā insekticīds. Nikotīns smadzenēs rada baudas sajūtu, ko var pielīdzināt kokaīna un heroīna izraisītajām, papildus radot vēlmi saglabāt augstu dopamīna līmeni.

Nikotīns izraisa garastāvokļa maiņas Sākumā nikotīns izraisa glikozes izdalīšanos no liesas un adrenalīna izdalīšanos no adrenalīna medulas. Tas izraisa relaksācijas, mierīguma un modrības sajūtas, ko tieši meklē tabakas smēķētāji. Ir izpētīts, ka tas var arī izraisīt vāju eiforijas stāvokli. Samazinot apetīti un paātrinot vielmaiņu, dažiem smēķētājiem sekas var būt svara zaudējums. Kad tiek smēķēta cigarete, ar nikotīnu bagātas asinis no plaušām uz smadzenēm aizplūst septiņu sekunžu laikā un tūlītēji stimulē dažādu ķīmisku vielu izdalīšanos, kā acetilholīns, norepirīns, dopamīns un beta endorfīns. Tas izraisa aizgrābjošu baudu, samazinātu uztraukumu un uzmanīgas relaksācijas stāvokli. Nikotīns pastiprina koncentrāciju un atmiņu pastiprinātā acetilholīna daudzuma dēļ. Nikotīna efekts saglabājas no 5 minūtēm līdz 2 stundām. Vairākums cilvēku, kuri smēķē, to dara bieži ( viduvējs smēķētājs 24 stundu ilgā laika periodā izsmēķē vidēji 20 cigaretes). Viņi tā dara, lai saglabātu patīkamo nikotīna efektu cauru dienu un izvairītos no šī efekta pazušanas. Dopamīns ir viena no smadzeņu ķimikālijām, kura ir aktīvi iejaukta narkotiku turpmākā lietošanā. Pētījumi ir pierādījuši, ka, palielinot dopamīna līmeni smadzeņu atgriezeniskajos ciklos, nikotīns reaģē kā ķimikālija ar augstu atkarības radošu efektu. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka nikotīns izraisa vēl spēcīgāku atkarību nekā kokaīns un pat heroīns. Nikotīna viena paša kancerogēnisms nav pierādīts, un tas nav ielikts nevienā oficiālajā kancerogēnu grupā. Pašlaik pieejamajā literatūrā ir rakstīts, ka nikotīns viens pats neizraisa vēža veidošanos un tam nav nekādu mutaģēnisko spēju. Tā teratogēniskās spējas arī nav vēl pietiekami izpētītas, un pašlaik uzskata, ka nikotīna izraisītie defekti jaundzimušajiem ir vai nu ļoti mazi, vai tādu vispār nav, bet izplatītāji uzskata, ka pirms nikotīna košļājam gumijas vai nikotīna plākstera lietošanas grūtniecības vai zīdīšanas laikā būtu jākonsultējas ar ārstu. Bet nikotīns un paaugstinātā acetilholīniskā aktivitāte var kavēt apoptosi, kas ir viena no organisma metodēm, kā iznīcināt nevēlamās šūnas. Tā kā apoptose palīdz aizvākt mutējušās un bojātās šūnas, kuras laika gaitā var kļūt par vēža šūnām, nikotīna kavējošā darbība var radīt patīkamu vietu vēža augšanai. Papildus nikotīns spēlē netiešu lomu karcinoģenēzē. Un svarīgi ir arī tas, ka atkarību radošā spēja ir primārais faktors tabakas smēķēšanā, un tas noved pie vēža attīstīšanās. Ir izvirzīts pieņēmums, ka nikotīns viens pats varētu būt atbildīgs par dažām neiropataloģiskajām izmaiņām, kuras ir novērotas bērniem, kuri ir miruši no Tūlītējā bērnu nāves sindroma (SIDS). Ir arī novērots, ka vairākums cilvēku, kuriem ir uzstādīta diagnoze – šizofrēnija, smēķē cigaretes. Skatoties uz kopējo šizofrēniķu daudzumu, apmēram 75 – 90% smēķē cigaretes. Ir pētīts, ka lielais šizofrēniķu-smēķētāju daudzums varētu būt attaisnojams ar vēlmi pašam ārstēties ar nikotīna palīdzību. Vēl nesenāki pētījumi parāda pretējo, ka riska faktors bez ilga laika labuma tiek izmantots tikai īsa laika efektam. Tomēr pētījumi par nikotīna pielietojumu medicīnā košļājam gumijā un plāksteros tiek turpināt
 

Raksts tev noderēja, iesaki to citiem

bulta2