Vispārīgi par dāvanām

DāvanuServiss.lv ir lielākais piedzīvojumu dāvanu karšu interneta veikals Latvijā, ar pieredzējušu dāvanu ekspertu komandu, kas palīdzēs Jums un Jūsu draugiem piepildīt sapņus un dāvāt neaizmirstamus iespaidus!

LASĪT SĪKĀK

Pie mums, priekš jums atradīsies gan dāvanas lielākiem pasākumiem, gan jaukas dāvaniņas:

dāvana sievai

dāvana vīrietim dzimšanas dienā

dāvana mīļotajam vīrietim

dāvanas mammai

dāvana kolēģim

dāvana 18 gados

dāvana draudzenei dzimšanas dienā

dāvana tēvam

 

Dāvināšana ir jēgpilns un nozīmīgs paradums visās kultūrās un lielākajā daļā reliģiju. Mūsdienās dāvanas un dāvināšana ir kļuvusi par tēmu, kas ir plaši diskutējama un iekļauj sevī vajadzību pēc atbildēm uz daudziem jautājumiem. Lielā mērā tas saistīts ar mūsu laikmeta komerciālismu, saspīlēto ekonomisko situāciju daudzās pasaules vietās, kā arī ar aizvien pieaugošā skaita reliģiju un etnisko tradīciju saplūšanu.

Cilvēki ir dāvinājuši dāvanas jau kopš senseniem laikiem. Agrīnajās civilizācijās cilvēki tās dāvināja saviem cilšu līderiem un viens otram, lai izrādītu mīlestību. Dāvanu dāvināšana vienmēr ir bijis abpusējs process. Pasaulē ir daudz dāvināšanas tradīciju. Mūsdienās cilvēki dāvina dāvanas neskaitāmu iemeslu dēļ visdažādākajos notikumos – reliģiskos svētkos, dzimšanas dienās, atvadoties, novēlot veiksmi, izrādot mīlestību utt. Turklāt daļa no dāvināšanas procesa ir arī dāvanu saņemšana, kas ir svarīga abpusējās saiknes veidošanas procesā.

Dāvanu un dāvināšanas nozīmes un motivācijas

Gluži kā it viss mūsu gadsimtā arī dāvanas un dāvināšana ir arvien pieaugošas dažādības un variāciju objekts. Tas attiecas arī uz šī procesa nozīmēm un motivācijām – arī tās, laikam ejot un sabiedrībai vēl arvien attīstoties, kļūst arvien daudzveidīgākas un sarežģītākas. Svarīgi ir apzināties, ka neviens dāvinājums un tā akceptēšana vai noraidījums nav nejauša, bezmērķīga vai nepamatota rīcība, pat ja gribētos ticēt pretējam.

Dāvināšanas un dāvanu saņemšanas modeļi

Dāvanas var izteikt ne tikai pieķeršanos, mīlestību, simpātijas, bet arī nedraudzību. Turklāt dāvināšanas akts bieži vien var sevī ietvert savtīgus nolūkus. Mēs sagaidām, ka mūsu dāvana nodrošinās adekvātu dāvanu pretī. Pretējā gadījumā mums liekas, ka mūsu attiecībās ar dāvanas saņēmēju kaut kas nav kārtībā.
Dāvanas daudz ko pasaka par devēja un saņēmēja personībām. Dāvanas atspoguļo mūs pašus, bet tās tāpat atspoguļo saņēmēja identitāti, jo dāvanas simbolizē to, kā mēs uztveram saņēmēju. Caur dāvanu dāvinātājs pauž saņēmējam cieņu un apstiprina tā individualitāti. Saņēmējam, savukārt, dāvana simbolizē to, ka viņš vai viņa ir atzīts par personību, kam ir īpaša vērtība devēja acīs.

 Empīriskie pētījumi par dāvanu

Lai gan dāvanu dāvināšanā praktiski nav veikta psiholoģiska izpēte, radniecīgas socioloģijas un sociālās psiholoģijas disciplīnas piedāvā dažus interesantus pētījumu rezultātus. Kopumā, savstarpīgums jeb apmainīšanās tiek uzskatīta par dāvināšanas pamatlikumu, bet šis princips neattiecas uz noteiktiem dāvanu veidiem, piemēram, orgānu vai asins ziedošanu.
Vienā no dāvināšanas pirmajiem empīriskajiem pētījumiem Rietumu sabiedrībā sociologs Titmuss salīdzināja asins ziedošanu Lielbritānijā un ASV. Gandrīz visi britu donori asinis nodeva brīvprātīgi, turpretī ASV tajā laikā (ap 1960-o gadu beigām) asins ziedošana notika galvenokārt balstoties uz komerciāliem pamatiem. Šīs atšķirības secinājums bija, ka amerikāņu donoriem bija zems izglītības līmenis, lielākajā daļā gadījumu tie bija bezdarbnieki un piederēja etniskajām minoritātēm. Turpretī britu donori bija daudz labāki populācijas pārstāvji. ASV asins pieņemšana izrādījās saistīta ar sociālo šķiru: jo augstāka sociālā šķira, jo vairāk asiņu cilvēks saņēma. Tādā veidā nabadzīgākā populācijas daļa nodeva savas asinis augstākstāvošajiem tautiešiem. Var secināt, ka ar šķiru saistīti faktori, kā augstākās sociālās šķiras labāka pieeja veselības aprūpei un labumu gūšana no tās, spēlē lielu lomu.
Pirmā dāvanas psiholoģiskā funkcija ir radīt morālu saikni starp dāvinātāju un saņēmēju. Dāvanas liek cilvēkiem justies morāli saistītiem vienam ar otru, jo tās rada abpusējas ekspektācijas un pienākumu dāvināt pretī. Dāvanas var veikt šo morālo funkciju, jo tās ir „saistību zīme”, kā raksta Gofmanis. Gandrīz viss var kalpot par dāvanu, sākot no dārgiem objektiem, kas pirkti smalkos veikalos, līdz svaigiem ziediem vai maza gliemežvāka, kas atrasts pludmalē. Dāvanas ir nebeidzami variējams resurss, kas mums palīdz izteikt jūtas citiem cilvēkiem un, pats galvenais, informēt tos par saistību raksturu, kas mums padomā.
Otra dāvanas psiholoģiskā funkcija ir saistīta ar dāvinātāja un arī saņēmēja identitāšu atklāšanu, apstiprinājumu vai noliegumu. Kā apgalvojis Švarcs, dāvanas atklāj identitātes dubultā veidā. No vienas puses, tās atklāj to, kā mēs uztveram saņēmēju un kā mēs novērtējam viņa vai viņas gaumi, izvēli un vajadzības. No otras puses, mūsu dāvanas atklāj kaut ko par mūsu pašu identitāti, mūsu jūtām pret saņēmēju: mūsu personību, mūsu gaumi, kultūras vērtības un finansiālos resursus.
Gan personīgajām, gan sociālajām identitātēm ir ietekme uz abpusējām ekspektācijām, kas rodas dāvināšanas procesa rezultātā. Piemēram, sociālā identitāte, kā vecums un dzimums, bieži nosaka dāvanas veidu, kāds tiek pasniegts. Daudzas dāvanas ir domātas konkrētiem dzimumiem – sievietes dāvanas iekļauj smaržas, apakšveļu, bižutēriju, un vīriešu dāvanas iekļauj zeķes, kaklasaites vai aproces. Ir dažādas dāvanas bērniem un pieaugušajiem. Tomēr daudzās dāvanās personības iezīme ir daudz svarīgāka par sociālo identitāti. Jo ciešākas ir attiecības, jo mazāk indivīdam nākas šķirot tādas saņēmēja īpašības kā vecumu vai dzimumu. Atklājot daļu no savas personības dāvanā, mēs paužam savas īpašās jūtas tās saņēmējam. Tādā veidā mēs esam tas, ko mēs dodam. Dāvinot kaut ko citam cilvēkam, mēs dāvinām kaut ko no sevis, mūsu būtību. Pateicoties milzīgajai dāvanu dažādībai, mēs varam izvēlēties tieši to dāvanu, kas, mūsuprāt, izraisīs saņēmējā vislielāko prieku. Tādā veidā dāvana pauž mūsu atzinību, pieņemšanu un saņēmēja novērtēšanu. Caur mūsu dāvanu, kas īpaši izvēlēta šim cilvēkam, mēs parādām ne vien naudas un laika ieguldījumu, bet, kas ir vissvarīgākais, mūsu emocionālo saistību ar šo cilvēku.
Dāvanu var uzskatīt par otra cilvēka personības atzīšanu un goda, cieņas un novērtējuma zīmi. Tomēr, kā atklāsies nākamajā apakšnodaļā, arī pretējais ir iespējams: caur dāvanu mēs varam sāpināt otru cilvēku, apvainojot viņa vai viņas personīgo identitāti un pašvērtību. Šādas dāvanas psiholoģiskās sekas var būt tālejošas un pat attiecību iznīcinošas. Dāvana ir psiholoģisks līdzeklis, kas var arī apdraudēt un iedragāt identitātes.

Dāvināšanas motīvi

Galvenais nav pats dāvanas saturs, bet gan tās būtība. Nevis pats objekts, bet dāvinātāja motīvi un jūtas nosaka tās ietekmi uz saņēmēju. Dāvanas vērtību visupirms nosaka personīgais ieguldījums, kas tai veltīts, un ne tik daudz tās materiālā vērtība. Paštaisītas dāvanas, kurām veltīts daudz personīgās uzmanības, pūļu un laika, tiek uzskatītas par pašām vērtīgākajām. Kāds lolo dārglietu, kas piederējusi senčiem, nevis tās ekonomiskās vērtības dēļ, bet atmiņu dēļ, ko tā sevī ietver. Mazi gliemežvāciņi no pludmales, ko mīlētāji dod viens otram, simbolizē minimālu ekonomisku vērtību, bet maksimālu simbolisku vērtību. Dāvanas materiālais aspekts ir pakļauts dāvinātāja motīviem, kuri var būt dažādi.

Pirmā un visizplatītākā motīvu kategorija pauž draudzību, mīlestību, pateicību, cieņu, uzticību un solidaritāti. Šo dāvanu galvenais mērķis ir nodot mūsu pozitīvās jūtas tās saņēmējam. Vissvarīgākais morālais kritērijs, domājot par dāvināšanu, ir saistīts ar vajadzību: indivīds dāvina, jo otram indivīdam tas ir vajadzīgs, un netiek sagaidīts dāvinājums pretī. Tomēr pat šādām dāvanām ir stratēģisks plāns. Piemēram, dāvanas var paust mūsu vēlēšanos piedot, izlabot kādu pagātnes kļūdu, atvieglot sirdsapziņu, glaimot, pievērst uzmanību vai uzturēt savu klātbūtni kāda dzīvē. Dāvanu došana labdarībai ir labs piemērs kā, dodot otram cilvēkam, atvieglot savu sirdsapziņu. Šis piemērs skaidri parāda, kā ieguldījums citu cilvēku labklājībā var tajā pašā kalpot paša devēja interesēm.

Otrais dāvināšanas iemesls, kurš arī ir ļoti izplatīta motīvu kategorija, ir saistīts ar nedrošību – piemēram, attiecību statusa jomā. Dodot dāvanu, indivīds var cerēt uz neskaidrības mazināšanos attiecībās. Kā uzskata Kaplovs, lielākā daļa dāvanu tiek dotas, lai noskaidrotu un nostiprinātu attiecības, kas tiek uzskatītas par svarīgām, bet vēl nav nostabilizētas. Tieši tāpat arī reliģiskie ziedojumi var tikt uzskatīti par mēģinājumiem mazināt nedrošību. Ar upuru palīdzību cilvēki pauž savu pateicību dievībai, tādā veidā samazinot savu nedrošību par nākamību un palielinot cerības iemantot žēlastību. Ar nedrošību saistīts, bet intensitātē un izcelsmē atšķirīgs ir nemiera motīvs. Mēs varam dāvināt tādēļ, ka baidāmies zaudēt dārgas attiecības vai arī mēģinot tās nosargāt no potenciālām briesmām. Iespējams ir arī dāvināt, vēloties atklāt potenciālu vai īstu ienaidnieku kādam, pret kuru mums ir labi nodomi un kam mēs nevēlam neko ļaunu.
Dāvināšanu var iedvesmot arī vajadzība pēc varas un prestiža vai apsvērumi, kas saistīti ar reputāciju un slavu. Ar dāvināšanas palīdzību mēs sevi nostādām morāli augstākā pozīcijā; mēs varam likt saņēmējam justies kā parādniekam, dažreiz pat tādā mērā, ka mēs pieprasām kādas tiesības, balstoties uz mūsu dāvanu. Daudzās Rietumu sabiedrībai nepiederošajās kultūrās dāvanu došanu iedvesmoja konkurence: dāvinātāji centās pārspēt viens otru dāsnumā, tādā veidā apliecinot savu varu. Jo vairāk indivīds dod, jo vairāk prestiža, varas un goda tam tiek piešķirts. Izsmalcināti banketi, dārgi ziedu pušķi vai dārgu viesību rīkošana – tie visi ir moderni piemēri tam, kā saņēmējs tiek apstulbots ar dāvanu. Dāvināt pārāk dāsnu dāvanu, kas nevar tikt attiecīgi atmaksāta, ir pazemojoši. Dāvanu došana var kalpot, lai palīdzētu dominēt un likt citiem būt atkarīgiem no mūsu labvēlības un vēlēšanās dalīt dārgumus un resursus ar citiem.

Trešā lielā motīvu kategorija ir saistīta ar psiholoģiskām abpusējības un vienlīdzības ekspektācijām. Galvenā ideja ir tā, ka labvēlības jāatmaksā ar ekvivalentām vērtībām: Es tev došu kaut ko, jo es sagaidu, ka tu man atdosi dāvanu laicīgi vai kad nepieciešams (piemēram, palīdzība). Lielākajai daļai sniegto motīvu piemīt šāda jaukta daba: ir tieksme dāvināt, taču, pirms to darīt, tiek veikts iekšējs aprēķins par attiecīgā dalībnieka vietu „parādu bilancē”. Morāla pienākuma sajūta atgriezt dāvanu atpakaļ un ne pilnīgi altruistiski motīvi ir galvenais psiholoģiskais stimuls abpusējai dāvināšanai. Dziļi izjusta vajadzība sniegt pakalpojumu otram cilvēkam šeit iztrūkst.

Ceturtā motīvu kategorija ir balstīta uz netiešām vai tiešām personīgajām interesēm, vai nu veicinot paša intereses vai arī traucējot vai kaitējot saņēmējam. Šeit iespējams daudz varbūtību: dāvanas, kas kalpo kā glaimi, pielabināšanās, uzpirkšana, iebiedēšana vai kukulis. Visa sponsorēšanas joma un pat politiskās un profesionālās dzīves segmenti balstās uz šo ideju. Daudzas dāvanas sabiedriskās dzīves sfērā tikpat kā neaizsedz personīgās intereses, kas tās motivē – piemēram, farmaceitiskā industrija, kas piedāvā nedēļas nogales ar golfu fiziķiem un to partneriem, noslēgumā izklāstot vieglu zinātnisku programmu par noteiktu farmaceitisku produktu priekšrocībām. Jāmin, ka lielāku biznesu dāvanas robežojas ar kukuļdošanu. Naudas dāvinājumi var tikt izmantoti daudziem apšaubāmiem mērķiem: kā klusēšanas vai izpirkuma nauda vai kā līdzekļi konkrēta sabiedriska vai politiska stāvokļa iegūšanai. Lai gan agrāk dāvanu došana tika definēta kā brīvprātīga un spontāna rīcība, dažas dāvanas nav atļauts dot tāpat, kā to parāda fakts, ka dāvanas politiskajām partijām ir ar likumu aizliegtas daudzās valstīs.

Visbeidzot, līdzās vai dažreiz pat kombinācijā ar savtīgu interešu motīvu, dāvanu došanu var iedvesmot arī naidīgums, naids un nicinājums. Dāvanu došana kā tīšs nelabvēlības akts ir, iespējams, mazāk pierasts veids, kā raudzīties uz dāvināšanas fenomenu, bet tas nav rets gadījums. Naidīguma pakāpe var graduēties no relatīvi nekaitīgām praktiskām joku dāvanām, piemēram, sprāgstoša cigāra, līdz tiešām dziļu dusmu, naida vai nicinājuma motivētām dāvanām. Mēs varam dāvināt dāvanu kādam, kurš mūs ir apvainojis vai licis justies slikti, lai liktu šim cilvēkam sajust, cik nepieņemama ir bijusi viņa rīcība. Agresija var būt pamat motīvs viduvējai dāvanai, kas dota kādam, kam mēs mēdzām dāvināt krāšņas dāvanas pagātnē. Vēl kāds piemērs ir Annas Freidas „altruistiskā padošanās”, pārpilna dāvanu došana kādam, kuru indivīds intensīvi apskauž vai dziļi ienīst šī paša iemesla dēļ.
Dāvināšana un dāvanu pieņemšana ir viena no senajām tradīcijām, kas laika gaitā ir saglabājusies, un tagad, moderno tehnoloģiju laikmetā, tā ir sasniegusi savu kulmināciju. Dāvināšana patiesībā ir māksla, un pastāv pat skolas, kas specializējas cilvēku apmācīšanā par to, kādas dāvanas kādiem gadījumiem vislabāk piederas. Ir lieki atkārtot, ka laika gaitā dāvanas ir kļuvušas par industriju, kas saražo miljardiem dolāru katru gadu, balstoties uz cilvēku dabisko vēlēšanos dāvināt un saņemt.
Tomēr, par spīti visām merkantilajām iespējām, ko piedāvā dāvanas, būtībā dāvana vēl joprojām visbiežāk ir rūpju, mīlestības un draudzības simbols. Mēs dāvinām dāvanas, jo vēlamies kādu padarīt laimīgu. Mēs tās dāvinām, jo vēlamies sniegt kādu savas dzīves daļu otra cilvēka dzīvei. Un dāvanu došana bieži vien ir arī vieglākais veids, kā paust savas jūtas. Dažreiz ir vieglāk veikt tādu žestu kā dāvināšana nekā runāt. Dāvanas dažādos vēstures laikos ir bijušas cilvēku jūtu izpausmes veids. Dāvināšanai un dāvanu pieņemšanai vienmēr vajadzētu palikt kā tīriem, skaidriem žestiem, kurus radījušas patiesas rūpes. Diemžēl mūsdienās sabiedrība ir kļuvusi daudz ciniskāka, un dāvanu došana tagad bieži ir viena no metodēm neatļautu labvēlību iegūšanai. Mūsdienās dāvanas ļoti bieži uzskata par kukuļiem, un daudzos gadījumos tas nav tālu no patiesības. Tāpat kā daudzos citos dzīves aspektos, evolūcija dāvināšanu ir nomainījusi ar sabojātām idejām, kas tendētas vienīgi uz naudu un peļņu. Bet par laimi, vienkāršie cilvēki prot pieturēties pie savām tradīcijām un turēties pretī globālajai merkantilisma politikai. Šie cilvēki, iespējams, nedāvina viens otram dārgas dāvanas, taču tie dāvā vienkāršas lietas, kas ir jēgpilnas un mīlestības piepildītas. Tieši tas ir pamatnosacījums solidaritātes pastāvēšanai. Neskatoties uz laiku un vietu, dāvanas spēj radīt saikni starp cilvēkiem, vismaz uz brīdi iznīcinot naudas un peļņas nozīmi.
Dāvana un dāvināšana nav pati izplatītākā tēma mūsu sabiedrībā. Lielā mērā to var izskaidrot ar faktu, ka mēs pilnībā neapzināmies to, cik dāvināšanas tradīcijām ir liels spēks ne vien sabiedrības uzturēšanā vispār, bet tās kvalitātes veidošanā. Dāvana gan tās devējam, gan ņēmējam spēj dot priekpilnu mieru. Un, neskatoties uz to, ka vislielākie dāvanu svētki – Ziemassvētki – daudziem cilvēkiem asociējas ar stresu, pārpildītiem veikaliem un lieliem naudas izdevumiem, liekas, ka vismaz tikpat lielam cilvēku skaitam tas ir visskaistākais laiks, kad mēs noņemam maskas un varbūt ne tik daudz vārdos, bet caur visdažādākajām dāvanām atklājam sevi un citus patiesā gaismā.

there are no products to show

Pie mums jūs atradīsiet, piemēram, idejas dāvanām dzimšanas dienā, interesantas dāvanas dzimšanas dienā, kā arī radīsies idejas dāvanām vīrietim